Pasaka par Artūru

Kaadu dienu jauno karali Arturu saguustiija kaiminju karaljvalsts

karavadonis. Vispirms bargais karaviirs gribeeja Arturu vienkarshi

nogalinaat, tachu tad vinja sirds atmaiga un vinsh piedaavaaja

briiviibuapmainjaa pret atbildi uz vienu jautaajumu. Ja Arturs neatbildeetu

uz to,vinsh tiktu nogalinaats. Jautaajums skaneeja sekojoshi: "Ko veelas

sievietes?"Shaads jautaajums apmulsinaatu visgudraako viirieti, un

karalim Arturam tas shkita aarkaartiigi sarezhgiits. Tachu nebija izveeles un gada

laikaa vinsh piekrita atbildeet. Atgriezhoties maajaas, vinsh

sapulcinaaja visus karaljvalsts gudriniekus, princeses, runaaja ar prostituutaam un

aakstiem, tachu neviens nevareeja sniegt jeedziigu atbildi. Daudzi ieteica

vinjam parunaaties ar veco riebiigo raganu, kas dziivoja kalna galaa un

bija ljoti gudra. Tomeer vinja bija paziistama ar augsto samaksu, kuru

prasiija par saviem pakalpojumiem. Tas karali Arturu mulsinaaja, tachu tuvojaas

gada peedeejaa diena, un neko dariit, naacaas runaat ar raganu.

Tas, ko vinja pieprasiija par samaksu, patieshaam bija paarlieku.

Vinja veeleejaas preceeties ar viscildenaako brunjinieku Goliaatu.

Arturs bija shokeets - vinja bija veca, smirdeeja peec kanalizaacijas, vinjai

bija viens zobs, pusplika galva... visas probleemas atrisinaaja pats

Goliaats, sakot, ka ir gatavs upureet savu naakotni, lai glaabtu karali.

Tad, kad nu kaazas bija izsludinaatas, ragana atbildeeja uz

jautaajumu tas, ko sieviete veelas, ir - buut savas dziives paveelniecei.

Ikviens uzreiz saprata, ka raganas vaardi ir patiesi un Artura dziiviiba

ir glaabta. Kaazas bija lieliskas, lai gan ragana pie galda atraugaajaas,

laida gaazes, eeda galju ar rokaam un siekalojaas.

Tad pienaaca kaazu nakts. Kad Goliaats iegaaja guljamistabaa,

vinsh gandriiz noghjiiba - gultaa guleeja briinishkiiga skaistule. Uz

izbriiniito Goliaata jautaajumu, kas noticis vinja atteica, ka vinsh ir labi

iztureejies pret raganu un taadeelj vinja pusi diennakts buushot skaistule.

Tikai vinjam pasham vajagot izveeleeties - dienaa vai naktii. Shis jautaajums

Goliaatu mazliet samulsinaaja. Dienaa vinsh skaistuli vareetu raadiit

draugiem, tachu ragana naktii, maajaas, gultaa.... Bet ar raganu sabiedriibaa,

tachu skaistule maajaas.... Ko juus pashi izveeleetos?

Augstdzimushais Goliaats atbildeeja, ka ljauj vinjai pashai

izveeleeties. Tad ragana pazinjoja, ka buus skaistule VISU LAIKU,

jo brunjinieks vinju ciena un ljauj buut noteiceejai par savu dziivi.

Kaada ir shii staasta moraale? Nav svariigi, kas ir juusu

sieviete - skaistule vai pretekle. Neraugoties uz aareejo izskatu, vinja

tomeer ir ragana.