par piezīmēm...

palasīju tās piezīmes, kas publicētas kādā DG...mjā, stipri tuvas tām, kādas kādreiz rasktīja man:))) kad mans dēls atnes mājās piezīmi..man nāk smiekli..es atceros, kāpēc tās rasktīja man..nekas jau nav mainījies, jo dēls mācās tajā pašā skolā, kur es...tradīcijas netiek lauztas:D kad ierpiekšējo reizi ierasktīju savā Dg to tekstu, ko učene viņam bija ierasktījusi, man uzklupa oho hipertrofētās taisnības mīļotājas učenes...stulbenes, jei bogu...kārtējo reizi pierādīja, ka učene, tā ir diagnoze...bez humora, bez sapratnes un izpratnes...mana māsīca ir Skolotāja...jā, tieši skolotāja, ne učene...kad viņa stāsta par savām kolēgēm, man ir jāsmejas..nu par viņu, precēto, dzīves nomākto sieviešu problēmām...māsīca neietilpst šajā kategorijā, viņa ir jauka un jautra, kaut dzīves problēmu viņai pavisam noteikti ir miljons reižu vairāk..tikai viņa tajās neieslīgst, viņa ir iemācījusies tās risināt, tikt galā...

p.s...pavisam aizmirsu galveno...pastāstu par sava foršā pusaudža kārtējo neuzvedību...zvana telefons..viņa stundas laikā..es pabrīnos, bet paceļu...mamm, man nav parasktīta iepriekšējā piezīme dienasgrāmatā un es atkal nemāku uzvesties...ja? un..tas nozīmē, ka mani sauks uz skolu? nu, ja es tā turpināšu, tad jā...[brīdi klusums, jo es jūtu, ka viņš galīgi klasēnav viens] Tev ir stunda? jā, un skolotāja lika man piezvanīt tev...nu..tad pasveicini skolotāju no manis...skolotāj, jums sveiciens no manas mammas...[klasē atskan smieklu šalts]

nu jā, uz skolu es neesmu izsaukta..zin, ka nav vērts...es pati labi mācījos, tāpat kā mans dēls..man pašai bija garlaicīgi stundās..man gribējās diskutēt ar skolotāju, ar klases biedriem, par visu...arī par mācību vielu..man neļāva..es pretojos:)))) tas gan bija tagadējā ģimnāzijā...profenē man neviens neliedza izpausties, pat veicināja to..mans bērns nav "grūtais" pusaudzis..tieši otrādi-viņš ir perfekts..viņam vienkārši ir garlaicīgi...eu, učenes, kļūstiet par skolotājām un dariet kaut ko...