Peldkostīms un minets

Vakar uzvilku savu jauno peldkostīmu.

Pēdējais modes kliedziens. Pilnais, kopējais(kā vecos laikos), strīpains (dzeltens ar zilu, horizontālās svītras). Drausmīgi skaists.

Gribēju izrādīties. Paņēmu līdz uz jūrmalu Ligitu no Zaļenieku veikala (viņai kā reiz brīvdiena un forši pupi (lieli)). No sākuma ar autobusu uz Rīgu, tad ar vilcienu līdz Dzintariem (kur vairāk tautas).

Kad iznācu no pārģērbšanās būdiņas, visapkārt iestājās klusums. Bija pazudušas bērnu čalas, tantuku kliedzieni, volejbola bumbas lidināšanās. Kaijas sasēdās priedēs un suņi atkāra žokli. Kņada iesākās, kad lepni nozvēlos blakus Ligitai, kas salasījusi uz deķa izkritušās acis, piecēlās un aizgāja. Vairs neatgriezās. Laikam apmaldījās. Biju populārs. Kad gāju pataustīt ūdeni, apkārt knakšķēja fotoaparātu slēdži. Japāņu tūristu grupa pat nofotogrāfējās grupas bildē (es pa vidu, turot rokā mazu Siguldas karodziņu un Siguldas suvenīru nūjiņu). Jutos labi. Klāt nāca pavecākas kundzes ar mīlestības pilnām sejām un nesa rosolu, tomātus ar krējumu, kūpinātu zivi. Apkārt snaikstījās arī aizdomīga izskata onkuls , kurš, katreiz kad dusmīgi  paskatījos, cilāja uzacis un sūtīja gaisa bučas. Bija karsti.Nolēmu atvēsināties.

Daudzgalvainā pūļa acu skatienu pavadīts, ar ieskrējienu (sportisku), ienesos lielajā peļķē. Pāris eleganti vēzieni kraulā, tad meistarīgs brass, peldēšana uz muguras un finālā pasaules čempiona cienīga tauriņstila 5metrinieks (gandrīz noslīku). Lepni gāju krastā. Pūlis trokšņoja. Greizsirdīgie vīri centās savaldīt manas pielūdzējas. Apgūlos.

Atklājums bija negaidīts. Es biju tērpies caurspīdīgā, netīri pelēkā triko, kura zilidzeltenā krāsa bija nosēdusies Rīgas jūras līča dibenā. Maitas - ķīnieši/halturšiki. Un citu drēbju vairs nebija - laikam vainīgs bija tas onkuls- pielūdzējs. Maks arī bija pazudis (kopā ar biksēm). Domāt daudz laika nebija. Ar nelieliem pārskrējieniem, slēpjoties aiz krūmiem un lielajām priedēm, tuvojos vilciena stacijai. Tad no kadiķiem sameistaroju ko līdzīgu bula-bula papuasu cilts svārkiem. Biļeti man uzdāvināja bailīgs precēts pāris no Ķekavas. Labi cilvēki.

Par gājienu Rīgā no dzelzeļa stacijas uz autoostu es negribu stāstīt.

Vēlā naktī mans pārgurušais, neatvairāmais ķermenis pārkāpa Dobeles rajona robežu.Biju pamatīgi iereibis. Apkārt  ir daudz labu cilvēku.

Tomēr tāda neveiksmīga, neizdevusies diena. Bez mineta.