Stāsts par tukšumu

Vējš silpo tukšuma tango

Trīs dienas izdertā pudelē

Zilā muša galdu pārlido

Tad pāri soliņam tekalē

Nu,nav.Nekas nav palicis

No sestdien sanēstā ēdamā

Pat vistas kāju kauliņus

Sagrauzis vietējais kaķis

Zem ķirša zied puķes vienkopus

Tad tālāk gar taku pa vienai

Līdz izbeidzas pie tās vietas

Kur "ķeizars dodas bez svītas"

No durvīm saslieta miskaste

Kas robežojas ar sētas žogu

Atstājot līdz hauzenei

Mīzšanai ēretāko robu

Tur lazda pie paša strautiņa

Gandrīz pavisam bez ūdens

Tur kukaiņi cītīgi piestrādā-

Bij` svētdien pasprucis vēmiens

Tā varētu ilgi vēl turpināt

Gan lokus,gan dilles slavēt

Bet stāsts jau ir par tukšumu

Un vēju,kas pārvērš to par dziesmu

       /aplausi/