Dienasgrāmatas (blogi)

Tu varbūt šorīt pārkāpi man pāri,
kā vientulīgam koka zaram,
bet ne jau tikai lietus līst
spīd saule,dejo lakstīgala
un sapņi atkal kopā sienas
par to,kas pateikts,nepateikts,
viss viens, tik mirklis nezūdošs,
kas atkal zemē krīt,lai augtu!

Tu varbūt domāsi par mani,
bet vārdi neizteiktie rūsē
un paslēpjas tie novakaros
zem zāles stiebriem mitrajiem
tos neatrast vairs rīta ausmā
tik sirds jau atkal kaut ko cer
kā katru pavasari dzer
no trauka sapņainā un īstā...(R.)