Palasos citās dienenītēs! Interesanti, dažreiz smieklīgi, arī stulbi, arī naivi, bet vienalga palasos. Cik cilvēku, tik dažādu domu virzienu.Tagad jau katrs var izmest te savu žulti, savu smadzeņu burkšķi, savu prieku, ilgas, savu skaļi nekur nepateikto, bet trakoti bangojošo domu, kura kā dinamīts grib izsprāgt laukā. Un te nu, lūk, ir! Es arī uzrakstu. Kaut ko pilnīgi bezjēdzīgu, varbūt. Bet re - ir! Un kāds šo te varbūt uzķers un palasīs, bet nepadomās neko... Jā! Kādreiz man bija dienasgrāmata, kurā es ierakstīju visas savas slepenās domas, notikumus, jūtas, dusmas utt. Dienasgrāmatai uzticēju savu mīlestību. Tā nebija domāta citām acīm. Tā bija nu....tā kā mans zibens novadītājs. Tomēr, lai cik ļoti slēpu, - atrada. Izzaga manas uzrakstītās domas, jūtas visu, ko biju tur saskribelējusi. Tagad tas viss liekas muļķīgi, bērnišķīgi un naivi, bet toreiz tas bija sitiens ne pa jokam. Laiki ir mainījušies. Un šī dienasgrāmata jau ir pavisam cita un tai ir pavisam cits uzdevums.Tagad šeit varam uzrakstīt da jeb ko...un gaidīt, vai kāds pasitīs kādu komentāru apakšā un, interesanti, ko uzrakstīs?! Es šoreiz uzrakstīju tāpat vien. Nu varbūt tāpēc, lai kāds zinātu, ka kaut kur pasaulē ir Faremi.
|
