Dienasgrāmatas (blogi)

Kā kvēlē zvērojoša krāsns rīkle,

kā Dieva gaisma tumšā peklē,

tā šorīt Saule milzīga un spoža,

man šorīt aicināja jaunai dienai,

bet dienu sasēju es ciešā mezglā,

un savos sapņos maigi iesaiņoju,

pie velna bargo salu, skaudro dzīvi,

pie velna padomus tos, garām skrejot, sniedzi,

pie velna tavus skūpstus,jo dvēseli man savu liedzi,

pie velna mandarīnu saltā sniegā,

pie velna rokenrolu pokemonu siekalainā tusā,

ar Dievu aprunāšos, sniegu saujā turot,

tad lēni došos tur,kur mani gaida,krāsni kurot.