pastaigā

Šovakar došos pastaigā

Uz atmiņu oāzi jauko

Kas parasti aiz durvīm slēgtām

Lai sveši tur neielūko

Pats veru šīs durvis bikli

Pirms sliekšņa noslaukot kājas

Un aizturu elpu uz mirkli

Tās Tavas,ne manējās mājas

Oāze,svētnīca,templis

Nav svarīgi,kā to sauc

Tur goda vietā stāv altāris

Kā upuris-mana sirds

Ar prieku,ar skumjām to caurdurs

Un nožēlas pelnos vārtīs

Tāds jau vietai šai nolūks

Kas līdz ar mani tik zudīs

-

Rīts ausīs pie durvīm slēgtām

Uz sapņu oāzi jauko

Jeb Tavām slepenām mājām

Lai sveši tur nepiecūko