Pateicība!

Dīvaini,bet mans naivums un ticība labajam lauž cinisma ledu manā dvēselē. Nejūtos ne varonis,ne klauns,ne līderis. Mani nesāpina ciniskie,ļaunie komentāri,vienīgi raisa nelielu izbrīnu un pārliecienos, ka cilvēku kompetence par lietām,kuras viņi nezina ir apbrīnojami izcila!

Ko es vēlējos panākt,ko joprojām vēlos panākt? Vienkārši nospļauties pie MK trepēm,pirms aizbraucu no valsts,un pārliecināties,ka vergi smilkst,ka vergi norej katru,kurš cenšas izrauties brīvībā,un ka vergu dvēseles es joprojām/kā visu savu dzīvi/ nicinu un nicināšu,ka neesmu kristietis un svētais,lai vergus mīlētu!

Brīvu cilvēku/garā brīvu/nav daudz,un paldies visiem brīvajiem!