Vientulība ir tad, kad pamostoties no rīta tev nav kam izstāstīt savus sapņus.

Jo gadās jau, ka fiziski kāds ir blakus – bet ne vienmēr tas ir cilvēks, kas tevi sapratīs. Ne vienmēr tas ir cilvēks, kuram esi gatavs atklāt savas zemapziņas fantāziju sirreālās rotaļas. Ne vienmēr tas ir cilvēks, kas tevi grib iepazīt tik tuvu un dziļi, lai klausītos vēl tavu vīziju aprakstus, ja pietiek taču ar cita līmeņa komunikāciju - izrunāt sadzīviskas lietas, kaut ko saremontēt vai nopirkt, iziet publikā, lai pazīmētos, iedzert lai atslābinātos. Ne vienmēr tas ir cilvēks, kas pat ļoti gribēdams spēs saprast tevi, iejutīsies tavā stāstā. Tieši tādēļ man šķiet, ka iespēja dalīties savos sapņos ir tik svarīga....