S v e š i n i e c e i ...

Es ilgās nīkstu viens.- Vai redzi?

Rauj drēbes nost un durvis slēdz,

Un vaļā plašo gultu sedz,

Un mīkstos pēļos ātrāk bēdz!

      Vēl vārds kāds rets un nesakarīgs

      Pār lūpām skrien tev karsts un sauss;

      Es lokos vijīgs, ass un svarīgs,

      Un slābst un ļaujas ķermens tavs.

Un manim tavu roku lauztam,

Kur griestu tālais velvējums,

Ir saredzams, kā ēnas raustam

Deg ieluguņu atspīdums.

         Ak kaut jel būtu visu nakti

         Es tavās slaidās rokās slēgts,

         Līdz pārsteidz, stādamies uz vakti,

         Mūs plašs un liesmains saules lēkts.

Bet dienu, sviestus miegā smagā,

Lai tā kā svelmains elpojums,

Bez gala vēlēšanās dragā

Kā karsti murgi galvas mums.

          Līdz miesas alkas atkal gribēs,

          Un bezveidīgs, kā haoss sens,

          Man pretī neaptverams zibēs

          Tavs acu melnais bezdibens.

   (Edvards  Virza)