N E G A I D Ī T S .....V A K A R S

Jau saule laižas uz debessmalu,

Iet steigdamās darba nedēļa uz galu.

Cik ilgi vēl, kad bij pirmdienas rīts,

Un, vai dieviņ, cik maz ir padarīts!

Apsēt gribēju lielu, plašu druvu

Un ir stūrīša lāgā nepaguvu!

Gribēju istabai ielikt lielus gaišus logus,

Ap zaļajiem dārziem aptaisīt žogus,

Gribēju pat atmatā plēsumu plēst

Un tad pie jautriem kaimiņiem launagu ēst.

Bet kavēja karstums un lietus, un šis un tas,

Nevajadzēja arī tik garas diendusas,

Nevajadzēja tik garas diendusas -

Domas pie tām visvairāk aizmetas.

Bet nokavētā nav velti ko žēlot,

Raug, mākoņu rozes sāk plaucin un kvēlot,

Jau tornī zvaniķis uzkāpis, drīz|

Tas svētu vakaru iezvanīs.

Vēl stundiņa laika līdz tumsai - varbūt,

Varbūt vēl ko varēšu sasteigt un gūt.

   ( R. Blaumanis )