Vakars!

Nakts iegrimst vistumšākajā ēnā un aiz loga nigribīgi zibsnī ielas laterna, kura jebkurā brīdī var atteikties spīdēt. Pār ielu atspīd luksafora zaļā gaisma, un rūcošais auto apžilbina ar saviem spožajiem uguņiem!

Visā visumā vakars tīri kluss un mazliet nemierīgs, kā pirms vētras. Vējā zari līgojas samērā spēcīgi un ness pa gaisu atlikušās rudens dzeltenās lapas. Tik kluss, ka sadzirdu vismazāko troksni un no elpas nosvīst logs. Atceroties bērnību tā vien gribas zīmēt tanī smaidiņus.

Pazib garām kārtējais auto un pie sarkanās gaismas tas apstājas. Uz ielas neviena cilvēka, es domāju, kājāmgājēja. Tāda sajūta, ka visi kaut kur izbraukuši. Ak,jā, laikam iestājusies klusā stunda un visi, nu vismaz viena daļa noteikti jau guļ. Tik es vēl te nomodā un vēl kāds rūcošais auto, kas lielā ātrumā pazib garām. Nu ja, laiks pie miera. Es nu iešu!:)