Profesors filozofijas lekcijas sākuma stāvēja pie galda, uz kura bija izkārtoti dažādi priekšmeti. Kad lekcija uzsākās, viņs, neko nesakot, paņēma palielu tukšu majonēzes burku un piepildīja to ar golfa bumbiņām.
Un tad viņš jautāja studentiem, vai burka ir pilna?
Viņi piekrītoši atbildēja, ka esot gan.
Tad profesors paņēma kasti ar oļiem un iebēra tos burkā. Oļi ieripinājās spraugās starp golfa bumbiņām. Un viņš atkal jautāja studentiem, vai burka ir pilna.
Tie atkal piekrita!
Tad profesors paņēma kasti ar smiltīm un iebēra tās burkā.
Protams, smiltis piepildīja visas telpu starp oļiem un golfa bumbiņām.
Un viņš no jauna jautāja studentiem, vai viņi piekrīt, ka nu burka ir pilna, uz ko studenti atbildēja ar vienbalsīgu "Jā".
Tad profesors paņēma no galda apakšas divas pudeles ar ūdeni, atvēra tās un ielēja pilnajā burkā. Ūdens iesūcās smiltīs. Studenti saka smieties un citādi ālēties.
"Un tagad!", teica profesors, kad smiekli bija pierimušies, "es gribu, lai jūs atzītu, ka šī burka atspoguļo visu jūsu dzīvi! Golfa bumbas ir svarigākās lietas tajā - ģimene, bērni, veselība, draugi, mīļākās aizraušanās - lietas, kas, kad viss cits ir zaudēts, vienmēr paliek un jūsu dzīve joprojām ir piepildīta. Oļi ir pārējās lietas, kas svarīgas jūsu dzīvē, kā, piemēram, darbs, māja, auto. Smiltis ir viss pārējais - mazas lietiņas, kas piepilda jūsu ikdienu, dzīvi. Padomājiet! Ja jūs vispirms piepildiet to ar smiltīm, neatliek vairs vietas nedz oļiem, nedz golfa bumbām. Tieši tā pat notiek ar katra jūsu dzīvi. Ja jūs tērējat pārlieku daudz laika niekiem, jūs tā arī nepiepildīsiet to ar jums patiesi svarīgām lietām. |
