|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Menn, 26-08-2009 20:25 |
|
6 104 |
Vai spēsi noturēt?Diezgan muļķīgi,bet rakstu tieši šeit jo zinu ka nekad Neizlasīsi.Cilvēki mēdz teikt ka visam labajam reiz pienāk gals (piekrīti?).Ir pagājis jav mēnesis kopš mūsu pēdējās tikšanās reizes,moku pārpilns ,un domu pārbagāts mēnesis.Pārlieku bieži pieķeru sevi domājam par tevi :( Un zini kāds jautājums man neliek mieru?. Vai tg tu esi patiešām laimīga?. Jā es zinu ka ne vnm viss notika tā kā tam būtu jānotiek.Taču es gribu lai tu zini ka es tiešām centos :) varbūt tomēr par daudz?.Viss kas man bija svarīgs tika atlikts malā ,visu savu uzmanību pievērsu tev un tikai tev. Spēj iedomāties kā jutos tajā naktī kad izbraucu pus Latvijas lai dāvātu tev rozīti?tumsā stāvot pie vārtiņiem gaidot un cerot ka tomēr pārvarēsi slinkumu un izvilksies ārā?.Vai saproti ka biji tā vienīgā un īstā? jā es nebaidos teikt ka biji mana pirmā mīlestība :) Es tiešām redzēju nākotni tavās acīs. Kad teicu ka gribu novecot tev līdzās ko tu atbildēji???. Saproti ka tas sāp?.Viss ko tu dariji uz beigām bija tiešām Cūciski ,prieks ka vismaz pati to apzinājies.Un nu paraudzīsimies no otras puses :). Zaķ reiz biju teicis ka jūtos gaužām vientuļš un nomākts ,ne reizi nēesmu izjutis kas ir mīlestība ,kā ir to saņemt un pats galvenais kā ir to sniedzot. Kaut arī sāp es gribu tev pateikties par to ka devi iespēju tevi mīlēt...Mani moka bezmiegs jo man ir bail atkal tevi sapnī satikt,un kad tas notiek es lūdzos lai tas nekad nebeigtos...................................... Zaķīt kad ir smagi pasmaidi ,liekot roku uz Sirds droši varu teikt ka tās ir vis labākās zāles :) |
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
