vakariņas

Mans ceļojums skaitās tikai ar brokastīm. Paņēmu tā speciāli lai justos brīvāk. Vēl labāk būtu bijis bez brokastīm, bet tādas iespējas nebija. Bez tam biju jau mājās plānojusi papildu ekskursijas un tad iznāk zaudēt, jo jāmaksā dubultīgi, bet ēst taču var tikai vienā vietā...:)) Arī brīvību gribējās...nav ērti ja jāskatās pulkstenī un jādomā paspēšu atpakaļ laikā...vai nē...

Tātad vakariņas...ēdam no Latvijas līdzi paņemtos labumus. Cienāju savu ceļa biedru ar melnu maizi (rudzu maizi) . Viņš tādu nekad nav ēdis tāpat kā cūkgaļas kotletes..:)) Musulmaņu valstīs cūkgaļu nelieto ...es to zinu...bet tas mani neattur no ķecerīgā eksperimenta..:)) Viņš ēd un nepavisam nejūtas slikti...Jautāju kā garšo...atbild - normāli. Viņiem ēst cūkgaļu nozīmē bezmaz kā mums ēst suņa gaļu...bet tomēr ēd, jo ir patiešām džentelmenis.  Jūtos aizkustināta un mazliet vainīga...:) Bez tam ir jau arī siera maizītes, cepumi, čipsi..u.t.t Dzeram kafiju un runājamies par dzīvi... dalos ar saviem pirmajiem iespaidiem par Āfriku...viņš gan saka...ziemeļāfrika gan vēl neesot nekāda Āfrika...lai izbaudītu īsto Āfriku ir jāceļo vairāk uz dienvidiem un jā, es piekrītu...