,,Hill diar,, viesnīca

Atgriežamies Hill diar viesnīcā. Taksists laimīgs, jo viena brauciena vietā dabū naudu par diviem. Nezinu gan summu, jo visu nokārtoja mans paziņa. Gide teica ...par diviem dināriem varot izbraukāt gandrīz visu pilsētu...man taksists jau pašā sākumā prasīja 12 dinārus. Tā kā starpība bija pārāk liela un kaulēties vēl nemācēju, mani izglāba mana pazīšanās. Vēlāk braucu ar taksometriem kuros ir ieslēgts skaitītājs, tad nav jākaulējas un summas tiešām nav lielas. Tikai vienu gan es nesaprotu, kāpēc tie taksometri ir tik netīri. Man bija sajūta, ka sēdu traktorā un nu jau pat traktori pie mums ir tīrāki...:)) Un ja mugurā baltas drēbes...hmmmm ... bet mani tas īpaši neuztrauca, jo biju džinsos...:))

Hill diar viesnīca ir 3*, patālu no galvenās ielas un tieši jūras krastā. Apkārt viesnīcai apzaļumots ir arī baseins un lapenītes ar atpūtas krēsliem visdažādākajās vietās. Ļoti daudz palmas, kuras rada patīkamu ēnojumu. Dobēs zied ļoti daudz dažādu krāsu pelargonijas. Ir arī ziedoši un fantastiski smaržojoši krūmi. Satieku arī savu istabas puķi...ķīnas rozi. Tā atvērusi ziedus un varu salīdzināt ar savējo. Secinu ka mazliet savādāka šķirne. Lapas gumijotākas un ziedi vienkārši. (Man mājās zied ļoti kupliem ziediem.) Starp augiem māla trauku kompozīcijas...nelakotas, senatnīgā izskatā, kas labi sader ar smilšaino apkārtni.

Man patīk apkārtne, bet nepatīk uzpūtīgais personāls. Skatās mazliet augstprātīgi, kad runājies smaida,reizēm pat klanās, bet kad paej gabaliņu tālāk...lūr caur pieri...:))))) bet ne jau personāla dēļ esmu Tunisijā....:))) Paceļu arī es savu degunu mazliet augstāk, nekā gribētos, uzlieku smaida masku, ja vajag, un aizsoļoju nezināmā meklējumos...:)))

Mana istabiņa ir gaumīgi iekārtota ar trīs gultām, skapīšiem, skapi, spoguli un labierīcībām.Viss ļoti tīrs. (Protams nekādu kukaiņu nav un nevar būt.) Sāku izkrāmēt un salikt pa vietām savas mantas. Kad darbu esmu veikusi apsēžos uz gultas un bahhhh gulta sabrūk... :))) (nu tak centos nomest svaru, bet vēl par daudz :))...) paziņa smejas kā kutināts, es arī. Nekavējoties izmēģinu blakus esošo gultu...arī tā sabrūk...:)))) Tikai trešā iztur un viesmīlīgi aicina mani atpūtai. Man ir paveicies, ka neesmu viena. Paziņa tūlīt personālam pastāsta par problēmām. Ierodas vīrietis gultas labot. Kad paceļ matraci apakšā ir finiera sloksnītes pārliktas gultas rāmim. Dažas ir salūzušas, dažas deformējušās. Šis nomaina bojātās un aiziet. Es nekavējoties apsēžos un atkal ... bahhhhh. Pēc laiciņa atkal izsaucam lai labo....:)))) bet nu jau vairs neceru, ka tam būs kāda jēga. Gultas tiek salabotas, bet mēs izdomājam, ka labāk tos rāmjus sakrausim kaudzītē un matraci noliksim uz grīdas. Viņš ir pietiekoši augsts lai uz tā normāli varētu gulēt. Tomēr notikumi mainās un plāni arī.

Nomazgājos dušā un ejam pastaigāties. Manu uzmanību piesaista viss, ko vien var saskatīt.Pirmā diena ir ar vēju un nav ne karsti ne vēsi. Priekš manis pašā laikā, manam paziņam par vēsu un viņš saģērbjas siltāk. Viesnīcas teritorija saplūst ar smilšaino pludmali. Ērti ir vērot jūru nebrienot sāļajās smiltīs. Viļņi vienmērīgā ritmā veļas uz krastu, reizēm aizlido kāds putns. Sēdam un sarunājamies. Plānojam ko darīsim, kur iesim. Manas angļu valodas zināšanas jau ir pietiekošas. Mums ir sava sarunas tehnika. Viņš saka...tikai MŪSU angļu valoda, kuru citi reizēm varbūt pat nesaprastu. Ja kādu vārdu nezinu izskaidroju ar citiem. Reizēm iznāk veidot daudzus citus teikumus, bet tas pat ir interesanti. Man pasūta kafiju...ielūkojos čekā un secinu, ka tā ir šausmīgi dārga. Tas nozīmē ka neesmu veltīgi kafiju paņēmusi līdzi no mājām. Otreiz no tādas ekstras atsakos...:))

Padzēruši kafiju atgriežamies viesnīcā. Personālam ir bijis laika apspriesties un mans paziņa vairs augšā netiek laists, bet tur tak ir viņa soma...vai man viņa būs jānes lejā...tomēr atļauj uziet un paņemt...:)) mēs jau zinam kāpēc...saskatāmies un smejamies...lai domā ko grib...:))  Tūlīt rodas jauns plāns. Nolemjam doties uz Kaiser viesnīcu. Pasaku -šukran -un nolieku atslēgas.