Tunisijā

Lidmašīna lēnām paceļas gaisā...reizēm aizkrīt ausis un skaņas attālinās...man pat tas iepatīkas, jo nevar dzirdēt lidmašīnas motora trokšņus...pēc pusstundas esam uzņēmuši kursu uz Tunisiju. Stjuartes iznāk priekšā un māca darboties ar drošības jostām un sniedz informāciju avārijas gadījumam. Vēlāk aizmiegu, jo esmu maz gulējusi...pamostos, kad noliek priekšā brokastis. Ēst negribas, bet brokastoju...nezinu taču kad atkal būs iespēja paēst svešajā pusē. Kafija maz, bet stipra...aizmigt vairs nevaru. Pēc kādas stundas lidojuma sāk palikt neciešami karsti. Daudzi saģērbušies džemperos un siltās drēbēs...esmu laimīga, ka mans apģērbs ir piemērots ceļojumam. Latvijā bija vēsi, bet zināju tak, ka pēc dažām stundām būšu Āfrikā. Pa lidmašīnas logu neko saskatīt nevar...kā pienā ... Pēc trīs stundu lidojuma lidmašīna lēnām sāk samazināt augstumu...daudzi sāk staipīt kaklus lai kaut ko sakatītu pa lodziņiem...arī es...pienainos mākoņus nomaina plašā, zilā jūra. Cik vien tālu var saskatīt...ūdens, ūdens, ūdens... Pēc brīža saskatu Vidusjūras piekrasti....laižamieas arvien zemāk un zemāk un nu jau redzamas pirmās palmas un mājas. Lidmašīna nolaižas un visi aplaudē apkalpei. Kārtojam savas somas izkāpšanai un lēnām cits aiz cita ejam iepazīties ar jauno pasauli. Acis apžilbina spoža saule un ķermeni ieskauj silts vējiņš. Secinu, ka ceļojuma aprakstos lasītais ir patiesība...gaiss sauss un patīkami ieelpot. Ļoti atšķiras no Latvijas gaisa... Ar baudu ievelku pilnu krūti...Esi sveicināta Tunisija !