kādreiz un šodien

Iekāpju ziedošā pļāvā,visapkārt ziedi,

Vējā līgojas smilgas, saulītē sienāzis čīgā,

Un manā bērnības pļavā vāc medu čaklā bite.

Kāds skaistums !

Kāda bezrūpība un brīvība!

Es kūleņoju, skrienu,

Ar plaukstām ķerot vēju,

Krītu un priecājos par zaļo zāli, saulaino dienu.

Es priecājos, jo esmu laimīga.

Vai tiešām laime ir tik vienkārša?

Tā nevar būt !