|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| magone_2004, 10-06-2009 20:15 |
|
31 |
Un tomērLai katram pavāram lieliskajam izdodas atrast savu trauku mazgātāju vēl lieliskāku! Un katrai trauku mazgātājai, lai ir tikai tīri izēstie šķīvji, ko berzt... :))
Jo dzīve jau balstās uz sadarbību. Tā vienīgā veicina attīstību, ne jau kaŗš. Es pat nesaprotu, kur tas rodas... Vai tiešām no bezpalīdzības? Vai tiešām no vēlmes tikt citu pabarotam un apkalpotam? Tā var iegūt tikai sātu, bet ne dzīvespriecīgu prātu!
Nogurums dara cilvēku varbūt tikai skarbu, bet nekad ne ļaunu. Cilvēks kļūst ļauns, kad viņam pašam no sevis kauns. Tad bailes liek uzbrukt un novākt visu, kas varētu liecināt ko sliktu par pašu...
Atzīšanās prasa drosmi. Kam nav mīlestības, tam arī drosmes nav. Un tas atzīstoties sevi nenodos, ka citus jau ir nodevis... Iepazīt Dievu nozīmē atbrīvoties no bailēm. Bet to var tikai jūtot mīlestību... Kam tās nav, tam neviens nespēs palīdzēt. Un pat Dievs ne... Meli nevienu nesaudzē, jo tie ne vien citus, arī pašu melotāju pazemo. Meli nav veids kā sadarboties. Tas bija viss, ko gribēju šovakar paust :)) - jo tīta sirdsapziņa ir līdzvērtīga nomazgātiem traukiem - tā vienmēr ir patīkama gan pašam, gan citiem ;)
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
