|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| magone_2004, 07-06-2009 10:36 |
|
2 25 |
Pie laimes kad nelaime vainīga.Sen neesmu sprediķīšus rakstījusi... Laikam vajadzēs padomāt atkal no citas puuses par to pašu dzīvi, kas ir gana nobružāta un tomēr ik dienas tiek svaiga. Svaiga laime no rīta. Vai tikai man dzīve rādās tik apzeltīta? Varbūt to man ļauj tādu redzēt mana pieticība?
Un tā jau tas ir - kas nenogalina, dara stipru. Un arī pārliecīgu par sevi un priecīgu par to mazumiņu, kas tiek, un par to lielumu, no kura tomēr atbrīvota tiec. Kad esi gaidījusi ko skaistu, reizēm sanāk, ka saņem tā vietā vien surogātu, par kuru visdārgāk ir samaksāts. Un tad ir mierīgs prāts, kad ir noskaidrots, ka labajam līdzi ir kreisā puse, kas met lielāku ēnu, nekā siltumu un mieru spēj dot. Un baltie meli allaž par melnu patiesību agri vai drusku vēlāk, bet tomēr top. Un uzmanība ir paģēroša, bet rūpes kontrolējošas un pat pazemojošas...
Un tāpēc man vairs nesāp tas, kā nav. Mani silda manas gauišās domas un siltums, ko, cita izvēlei notikt ļaujot, pati sevī rodu. Katram cēlonim sekas ir atbilstīgas. Un tas nav sods. Tā Dievs cilvēkam parāda godu. Un es pateicos viņam par to mieru kas man ir. Veselība, dabas skaistums un cilvēku rīcības cēloņsakarības taču ir vislielākās dzīves bagātības. Un tās tiek katram par viņa paša nopelniem dotas. Ja vien vieta tiek sirdī no īgnuma laimei atbrīvota :)
|
joga: Aamen!...:) #1 2009-06-07 10:41
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
