tu mīli spēlēties ar manām jūtām, un es to atļauju tev,
tu spēlējies ar mani kā ar margrietiņu, kuru var noplūkt:
mīl, nemīl, mīl, nemīl, un es to atļauju tev,
tu mīli spēlēties ar manu sirdi pārvēršot to naidā,
bet es nedusmojos, jo jūtu, ka mīlu tevi un es to atļauju tev
tu spēlējies ar mani kā ar margrietiņu, kuru
var noplūkt un izzīlēt: mīl, nemīl, mīl,
bet es neesmu margrietiņa, es esmu roze,
kuras ērkšķi dur tev pirkstus
un tu dzelkšņus vēlies noraut, un es to atļauju tev,
bet vai tu nolauzīsi, tas nav zināms vēl.
tavas rokas ir vienās asinīs.
un tu ciet vairāk par mani, bet es ciešu no
tavām spēlēm, un tomēr es to atļauju tev... |
