meitene nepiedzima pilī vai namā, kur ir 90 atslēgas, kas sargā bagātību, viņa bija parasta meitene.
meitene bija arī mazliet nelaimīga, un pie tā visa vainīgs, pēc meitenes domām, bija ceriņkrūms.
parasti vainu liek uz tiem, kas ir tuvāk, un ceriņkrūms atradās tepat, viņš auga pie meitenes loga.
tas bija ļoti skaists, agri no rītiem meitene pat nevarēja pateikt, kas ir skaistāks un spožāks: rīta ausma vai ceriņkrūma violetais starojums.
tas bija skaisti, un meitene zināja, ko cilvēki dara ar skaistumu...bet viņa nezināja, ko skaistums dara ar cilvēkiem.
ziedi, kurus meitene bija ielikusi vāzē, drīz vien nobira, un meitene zināja, ka tas tik un tā notiktu, jo skaistumu mūžīgi saglabāt nevar.
to viņa bija pateikusi savām draudzenēm, tās no sākuma smējās, bet vēlāk parādīja viņai skaistu akmeni...tā violetā blāzma bija tāda pati kā agrāk ceriņkrūmam...
meitene jautāja draudzenēm, kur var dabūt šo akmeni, un tās teica, ka pa zemi vis tas jau nemētājoties... |
