|
|
Ilona30 dienasgrāmata
| Trešdiena 24-09-2008 01:04 |
|
4 18 |
Tādus vārdus dzirdēju konferencē no Kristīnes Mažes.Nezinu,vai tie ir viņas vārdi,vai kāds jau to teicis un
tas iegājies valodā,kā fakts,bet pirmajā brīdī gribas protestēt-kāpēc
sāpes?!Kuram tās patīk?Atzīstieties,vai ir kāds,kurš ar prieku pacieš
sāpes!Tos sauc par mazohistiem,vai ne?Man neptīk,to jau nu es zinu
skaidri....Bet vai tiešām augšanai vajadzīgas sāpes?Bērns piedzimst
caur sāpēm,iemācās uz kājām noturēties caur kritieniem,tātad arī
sāpēm...Iemācās,ka uguns karsta tad,kad pirkstu
piegrūdis pie plīts durtiņām,vai spēlējoties ar sērkociņiem.(Vai tad ir
kāds,kurš par spīti vecāku aizliegumam,to tomēr nav pamēģinājis?)Un tu
vari tam mazajam resgalim teikt vai simts reižu,bet,kamēr pts
nepārliecināsies,ka sāp,tas ir veltīgi....Varbūt tikai piesardzīgāk
liks savus pirkstiņus klāt kārtējam vilinājumam,jo-var taču
izrādīties,ka mammai taisnība...
Un tad,kad jau sākam sevi apzināties sākas augšana ar dvēseliskām
sāpēm...Pirmie meli,ko bērnam nākas uzklausīt ļoti bieži nāk no vecāku
mutes...."Tev nemaz šī pote nesāpēs....." Neesat dzirdējuši?Un
vilšanās-sāp!Ko iemācās bērns?Pasaulē ne visam var ticēt....Neizpildīti
solījumi,meli,apsmiekls,nievas
un pat naids..Tā ir ikdiena.Patiesībā visiem.Vai varam to pieņemt bez
sāpēm?Vai tiešām jums visiem vēl sāp,ja kāds samelo par to,ka
.....eksāmens būs viegls,bet neizdodas nolikt,ka ceļš šorīt ir labs,bet
izrādās ir apledojis,ka......Nu tas taču notiek tik bieži,bet mums tas
vairs tā nesāp kā pirmie meli,ko dzirdējām...Vai tā būtu tā
augšana?Diez vai.Tas drīzāk ir pieradums,ka pasaulē ir sāpes un tās ir
jāpeņem.Bet,kad tad sāpes ir augšana un vai vispār ir iespējams
pagriezt šo teicienu otrādi......"Sāpes ir augšana".Tas atkarīgs no
tā,kā mēs to uztveram..Vai mēs varam no sāpēm ko iemācīties?Un atkal
tas atkarīgs no katra atsevišķi.Mēs varam ļaut sāpēm sevi sagrauzt un
ieslīgt depresijā,bet ir iespēja:mēģināt no šīm sāpēm ko
mācīties.Ko?Katram sava mācība.Patiesībā sāpes ir sevis
pilnveidošanai.Nevis otra,bet sevis...Vai protam?Man neizdodas..Un
reizēm es domāju,ka tas ir tāpēc,ka patiesībā šīs sāpes ir
patīkamas....Nu nā,to nu gan jūs negribēsiet atzīt,bet vai nav tā,ka
tad,kad sāp,ir tik patīkami,ja kāds to ievēro,pažēlo.....Un augšana
izpaliek,jo patīkamāk ir saņemt līdzjutības,nekā izsecināt-ko es no šīm
sāpēm esmu ieguvis(usi).
Oponējiet!Varbūt man nav taisnība.galu gālā,tāpēc ir domātas diskusijas.....
|
barbarosa9: Shajaa tekstaa baigaa putraa ir sajauktas ljoti dazjaadas lietas. #1 2008-09-24 01:16
Ilona30: Varbūt Tev taisnība,bet tas viss nāca no sirds.:) #2 2008-09-24 01:19
fiffaa: Saapes attiira, lauj ieraudziit buutisko, pacelj augstaakaa liimeniii... bet to cilveeks speej apzinaaties, atskatoties un noveerteejot to, kas ir noticis peec tam, saapju mirklii mees to nesaskataam, esam akli. Bet, kad tiekam jaunajaa liimenii, jau ir vieglaak taas uznemt... #3 2008-09-24 07:16
Ilona30: Paldies,ka vimaz kāds to neuzskatīja par pilnīgu murgu!:) #4 2008-09-24 08:24
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
