Dienasgrāmatas (blogi)

zanis1, 19-09-2008 15:19

6 103

Pēkšņi atmiņā uzplaiksnīja sens dzejolis.....mazliet banaals.....

Cik sen tas bij` kopš spēlējies ar lellēm!

Nu Tavs untumainais smaids jau prot,

Vīriešiem, par debesīm un elli

Viņu dzīvi pārveidot.

Un kad dažkārt espa ielu eju,

Un Tu ar kādu citu pretīm nāc,

Un tik spītīgi tad aizgriez seju,

Ka uz mirkli aizmiglojas prāts...

Ne jau tādēļ bojā iešu.

Bērna spītam svaru nepiešķir.

Tu ar lellēm spēlējies joprojā,

Tikai šoreiz.....viņas dzīvas ir.....

(???????)

Komentāri

Steisija: smuki, Žanīt!:) Tā arī ir tajā dzīvē:))

2008-09-19 15:23

ZeldaX: smeldzigi, bet dažiem patīk spēlēties....

2008-09-19 15:28

mooda: Varbūt, tikai neizrunāts pārpratums.

2008-09-19 15:32

sandrabokisa: Šo dzejoli es zinu kopš jaunības dienām. Man tas ļoti patīk :) Var jau būt,ka tur ir daudz taisnības.

2008-09-27 11:08

zanis1: Man arī tā liekas....:))))

2008-09-27 20:52

ehmeja: visa dzīve ir leļļu spēle!jāprot tik pareizi tās izvietot....

2009-04-20 23:22

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.