|
Dzīve dota priekam. Atnāk pavasaris , skrienu cerībā noķert savas neatkārtojamās izjūtas. Lasu un gūstu baudu. Mācos izdarīt ko tādu, ko neesmu nekad varējusi. Pa vidu visam mīlestība reāla un tikai ilūziju radīta. Kura no visām ir patiesāka laikam grūti pateikt. Ja to nespēju es , diez vai kāds cits varēs manā vietā.
Prieks ir tas, kas vairo enerģiju un lekt un rāpot pa virvēm, justies kā tīnim, kaut skaudrā patiesiba saka Tev ir divreiz vairāk nekā tīnim.
Kapitālisms ātri atmodi un pasaka , kur mājo skaudrā patiesība. Mosties no sap
iem un laiskas dzīves. Atkal jāatgriežas dzīvē un jāsāk lietas darbā no sākuma. Vai ir vērts darīt ko esi jau vienreiz darījis un kāds Tev visu nozaga. Varbūt tā nav īstā vieta`, varbūt vajag apgriezties un iet pilnīgi pretējā virzienā.
Kurš pateiks , kura izvēle ir vienmēr pareiza. Prieks tas ir mērķis , kuru bail pazaudēt...Vakar palika bail. Jo kāds lika apskatīties skatlogā, pirms iesoļoju darbā, jo esot pazudis mans smaids. Bet varbūt visi bija pieraduši pie smaida, varbūt tā bija ikdiena, kā kārtējā kafijas krūzīte ķatru rītu , kad mostamies??? |
