|
|
Dienasgrāmatas (blogi)
| Storm_Bride, 26-05-2008 22:39 |
|
1 19 |
Kaut es prastu uzgleznot..
Tikko
pielijušajā vecrīgā, pa bruģi ejot slīdēja kājas.. kailās pēdas
glāstīja bruģakmeņus tik maigi kā māte glāsta bērnu pirms miega. Kleita
bija izmirkusi un smagums to stiepa līdz zemei.. tā vilkās pa netīro
bruģi nopakaļus.. tik ļoti gribējas pilnmēness laikā iziet vecrīgas
ielās.. es vadījos pēc čella skaņām.. tās bija tik smeldzošas, iedūrās
sirdī un nelaida vaļā.. tā sažņaugta kliedza, aizlauztā balsī.. un lija
lietus.. mans lietus..
Redzēju puisi, tumšās drēbēs, pie Doma baznīcas.. rokās
viņam bija apskranduši pirkstaiņi, mugurā garš lietusmētelis un kājās
zābaki..viņš izskatījās nabadzīgs, dvēselē kautkā trūka...
Viņa rokas viegli trīcēja, bet tomēr spēja likt čellam dziedāt.. viņš
sarunājās ar to.. stāsts šķita tik skumjš..tik sasodīti skumjš..zem
melnās hūtes varēja manīt acu zibšņus.. brīžiem skatiens bija dusmu un
niknuma pilns, un čella skaņas straujākas un spēcīgākas, brīžiem tās
kļuva maigākas, aprāvās, viņa plaksiņi viegli ietrīsējās un tad viņš
apklusa...
Krēsls zem viņa bija vecs, tā kājas ļodzījās, un šķita, ka arī čellists drīz bezspēkā saļims...
Es turpināju savu pilnmēness pastaigu, garām viņam.
Aizgāju aiz mājas stūra un noslīdēju gar sienu..bruģis bija auksts..man
sala..bet tas aukstums nebija tas sāpīgākais... es biju apjukusi..
pilnmēness mani vienmēr ir apbūris un nu es atkal biju tā varā.. es
jutos tik viena..līdz čellists atsāka sarunu.. turpināja savu skumjo
stāstu, un es, skaitīdama lietus lāses bruģa plaisās, uzmanīgi
klausījos..
"Kamēr Tu šo spēli spēlē, kamēr Tu šo dzīvi spēlē viens..." |
albatross26: Skaisti,izjusti.....un......skumji... #1 2008-05-26 22:43
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
