|
Mēs esam cilvēki, tāpēc mēs neesam pilnīgi. Tas ir, mums visiem ir trūkumi, vieni redzami, citi mazāk manāmi. Taču jebkurā gadījumā savā dvēselē un savā prātā mēs zinām, ka spējam kļūt pilnīgāki. Ja piekrīt tam, ka mūsu garīgās evolūcijas mērķis ir sevis pilnveidošanā un tikumīgā uzvedībā, ar kuru paužam savas dvēseles tikumus, tad pirmais, kas mums jādara jāatzīst savas vājības un jāpiekrīt to pārvēršanai par tikumiem, ne tikai mūsu pašu labklājības dēļ, bet arī tādēļ, lai no tā neciestu citi cilvēki. Vienīgais veids, kā to sasniegt, ir pašanalīze un mēģinājums noteikt to, kā mums jādomā vai nav jādomā, kas mums ir vai nav jārunā, kas ir vai nav jādara, lai izpaustu labāko no savas dziļākās dvēseles dabas un uzvestos cik iespējams cilvēciskā aspektā cienīgi. Tas mums uzliek dziļas introspekcijas un atbilstošas rīcības pienākumu.
Seržs Tusēns. |