Personiiba: Labāk mīlēt ar visiem sīkajiem defektiem, jo kuram gan to nav!

Sveshiniece_ciemaa: Es nepiekrītu. mana teorija ir,ka cilvēki izvēlas pēc kaut kādām fundamentālām, lielām iezīmēm (kuras tai brīdī saskata/sajūt/izdomā), un sīkumi ir ok līdz brīdim, kad to sakrājas tik daudz, ka sākotnējais priekšstats griežas otrādi, uz nepieņemamu pusi. Bet noticēt tam negribas, tāpēc par katru sīkumu uz beigām notiek cīņa (a možtomēr viņš IR tāds, kā likās sākumā)..un tas var turpināties tik ilgi, kamēr kāds nesaprot: reālajām izpausmēm patiešām nav it nekāda sakara ar iedomāto tēlu..(un tālāk ir varianti).

acentis: Kļūda ir tā, ka izvēlas ar prātu, bet tas tajā brīdī vispār jāizslēdz. Vienalga vai pievērš uzmanību sīkumiem vai lielām lietām. Pieslēgt atpakaļ prātu drīkst tikai tad, kad ir sajūta, ka šis (šī) varētu būt priekš sirc.