Dienasgrāmatas (blogi)

Faremi, 06-02-2008 21:17		6 25
Kā var justies cilvēks, kurš vārdiņsvētkos saņem datora četrstūrītī atstarotus 97 laba vēlējumus, dienas garumā ik pa brītiņam saņemot telefonā uztirkšķinātās dzejolīšu īsziņas no paziņām un draugiem? Droši vien kartiņas, ja tās sūtītu pa vecai modei, tik daudz neatnāktu. Diena iet uz beigu galu. Sēžu savu saņemto ziedu vidū - viena, bet...tie daudzie apsveikumi, ziedi, dāvaniņas....aiz tiem taču ir cilvēki - draugi... Mana istaba būtu par mazu, ja tie visi šovakar būtu pie manis...un tomēr viņi visi ir ar mani, domās klikšķinot, klabinot, nosūtot un vēlot visgaišākos sveicienus. Ir labi! ...un to es gribēju uzklikšķināt vienkārši tā - pati sev ...lai nejustos vientuļi un ne tikai....

Komentāri

Sofija1234: ...nu man nesalīdzināmi labāk patīk, ka ja nevar satikt vismaz man pazvana, nevis uzkliķšķina caur internetu, vai sms. Kaut balss tomēr ir balss..

2008-02-06 21:24

Vikinja: Klau!! uzaicini draugus pie sevis!! Nebaidies -vienk uzklikšķini, ka gaidi!! :):) un jums būs jauki!! :):)

2008-02-06 21:24

Vikinja: Tev jauks vārdiņš - ja kas:):)

2008-02-06 21:28

Sofija1234: nuja, laikam baļļuku vajag gan un uz vārda dienu tak var ierasties neaicināti.

2008-02-06 21:36

Vikinja: >>Sofija1234
Būtu tuvāk, mēs varētu uzkrist Faremi " kā sniegs uz galvas":):)
man jau patīk, kad man tā pēkšņi uzrodas ciemiņi:):)

2008-02-06 21:38

Sofija1234: a kur tas ir tuvāk... es tan neesmu pat ievērtējusi situāciju, es tik te aizdomājos, ka baļļuku vajag..;))

2008-02-06 21:52

Tavs komentārs

Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.