armada: Tagad zinu,kam dell mans dels i netaisas iet projam:)

tiritomba: vot, nepiekritīšu PM! man, piemēram, nepatika atskaitīties, cikos pārradīšos mājās, un vai vispār pārradīšos. un nepatika, ka muterīte mazgāja manas vešas, un nepatika, kā viņa gatavo ēst. un nepatika, ka viņa aizrādīja, ka naktī jāguļ, kad lasīju Dekameronu, un nepatika, kādas plates klausījās, kad es gribēju citas klausīties. tāpēc es apsvēru savus plusus un mīnusus, un izlēmu, ka esmu pietiekoši liela meitene, lai par savu dzīvi atbildētu pati. un atbildu vēl joprojām - nekrauju saviem tuviniekiem savas nastas, - ai, tip, māmulīt, kā man tagad būt ....

puuce_puuce: Ir ļoti grūti, ja ar vecākiem ir liela gadu starpība un nekādas milzīgās dvēseliskās tuvības. Un ja viņi pilnīgi visu grib zināt un reizēm šķiet, ka pat dzīvot tavā vietā, ne tikai izregulēt kā tev vajadzētu darīt. Tas ir garām

evana: Nu, ilgu laiku sanāca dzīvot vecākiem "uz kakla" (gan pa nedēļas nogalēm), Rīgā īrējot tikai nieka istabiņu... Un tagad, kad īrēju savu (nosacīti) dzīvokli (kredītā man diemžēl nedod, jo man jau studiju kredīts jāatmaksā), nemaz nejūtos sliktāk par tiem, kuri savu dzīvokli nopirkuši vai paņēmuši kredītā. Turklāt - daudz retāk sanāk aizbraukt pie vecākiem, tāpēc priecājos, ka man bija veseli pieci gadi (pēc vidusskolas), kad varēju ar viņiem tikties gandrīz katru nedēļas nogali...:)

^Elza^: Nu viens prātigs vārds.Piekrītu.

pasaulesnagla: Pasaule nav balta vai melna

Izglītības un darba iespējas nav ignorējams faktors izvēlē, kur dzīvot... Arī vecāku dzīvokļa šaurība vai plašums...

Par savu brīvību nākas maksāt. Vai lai to deleģē vecākiem? Vai vecākiem viegli dzīvot ar pieaugušu sliņķi, kam sava dzīve nerūp?

forele: Piekrītu. Mana pieredze ir laba.