|
|
perpetuum_mobile dienasgrāmata
| Trešdiena 26-09-2007 10:22 |
|
3 118 |
Neirotisms (Satraucamība)
Uzreiz jāsaka, ka satrucamība nemaz nav tik slikta, kā pieņemts uzskatīt. Jā, tas tiesa, ka neirotiķi dzīvo ar depresijas, nemiera, stresa un vilšanās nastu. Lai kādi arī viņi neliktos pārējiem, viņi savā iekšējā pasaulē jūtas diezgan neērti un pārdzīvo sarežģītus pariodus vai arī vienmēr jūt, ka kaut kas nav īsti kā vajag.
Tomēr, ja domājam loģiski, arī negatīvām emocijām, piemēram bažām, ir sava jēga. Būt pilnīgi bezrūpīgam ir kaitīgi, tas tikpat kaitē dzīvei kā sāpju nesajušana fiziskajam ķermenim.
Neirotiķi ir spējīgi uz ļoti lielu iedziļināšanos, detalizētu analīzi un jaunatklājumiem. Viņi pievērš uzmanību detaļām, ko citi atstāj neievērotas. Noteiktos apstākļos gūst akadēmiskus panākumus. Ja jūsu neirotisma līmenis ir augsts, jūs varat pievērsties domājošajām profesijām, zinātnei un rakstniecībai.
Tātad neirotiķiem ir savas spēcīgās puses. Viņu izaicinājums ir tikt galā ar savas personības negatīvajām izpausmēm. Dažiem tas izdodas ar psihologa palīdzību, citiem ar meditāciju, daudziem palīdz fizkultūra.
Arī nesatraucamajiem ir trūkumi. Droši vien savā dzīvē parāk neciešat, kas ir labi, taču varbūt arī nepietiekami aizdomājaties. Varbūt nepievēršat uzmanību detaļām, un nepietiekami raizējaties par nākotnē sagaidāmām problēmām. Varbūt esat pārāk neuzmanīgs un aiz rozā brillēm nesaskatat visas iespējamības.
Jau kopš skolas laikiem zinu, ka esmu vairāk uz neirotisko galu.
|
apmiglotaa: :)Labi ir sevi pazīt! #1 2007-09-26 10:25
vienapati: neirotismam ir arī ļoti nepatīkamas izpausmes, kas nomāc visas patīkamās(?), un no malas to nesaprast. #2 2007-09-26 10:51
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
