|
|
perpetuum_mobile dienasgrāmata
| Trešdiena 12-09-2007 11:30 |
|
9 9 |
Samurajs cīnījās ar sievieti. Šādas cīņas bija pašas riebīgākās, jo uzvaras gadījumā nebija nekāda goda - vai nu liela māksla uzvarēt sievieti! Toties mirt no sievietes rokas bija apkaunojoši.
Nogalināt sievieti reizēm nemaz nebija tik viegli. Lai arī visumā vājākas, viņas tomēr bija ļoti izveicīgas, ja prata rīkoties ar zobenu. Šādiem gadījumiem samurajam bija savs piegājiens - uzreiz cirst ar brutālu spēku, kādu sieviete parasti atvairīt nespēja.
Kas viņa bija, par to vēsture klusē. Tomēr samurajs ievēroja, ka pat niknumā saviebtā un sasārtusī seja izskatās valdzinoši. Īpaši labas bija tumšās acis. Tāpēc viņš nemēģināja nogalināt uzreiz, jo gribēja papriecāties par skaisto ziedu pirms iemīšanas dubļos. Tādā japāņu estēta manierē, saskaņā ar kuru skaists ir tikai retais un zūdošais.
Sieviete prata cīnīties daudz labāk, nekā izskatījās. Samurajs savā viegli smieklīgajā pompozitātē šķita tuvs, kaut kad redzēts un pazīstams. Šādi domājot, viņa palaida garām vairākas labas izdevības pielikt nāvējošu punktu cīņai.
Ķermenis cīnījās automātiski, un tikpat automātiski viņas zobens sasniedza samuraja kājstarpi. Varētu teikt, ka tas sanāca netīšām, jo viņai bija paradums vīriešu kārtas pretiniekiem vismaz reizi tur iebakstīt. Pašai riebās, ka nekādi netika vaļā no vēlēšanās, lai kāds vīrietis viņu reizēm pakutinātu no iekšpuses.
Vajadzēja nocirst galvu asinīs gulošajam samurajam, taču pirmo reizi mūžā viņai tas šķita riebīgi, un samurajs palika dzīvs.
Mājās viņš rādīties nevarēja, jo bija apkaunojoši zaudējis, pie kam kastrēts.
Kādu dienu vientuļajā nostūrī, kurā samurajs apmetās, ieklīda minētā sieviete. Viņi sastapās, stāvot katrs savā pusē strautiņam, pie kura bija atnākuši pēc ūdens. Siviete uzreiz tvēra pēc zobena. Samurajs nekustējās, jo viņu vairs neinteresēja cīņas par vai pret kaut ko, pat sievietēs viņš saskatīja cilvēkus, un arī pret nāvi bija vienaldzīgs.
Pēc klusuma brīža samurajs viņai izteica visdziļāko pateicību par to, ka viņam beidzot atvērušās acis un par to, ka katra diena ir pilna ar skaistumu un mīlestību pret visu pasauli, kā bērnībā, kad katra diena bija aizvien jaunu brīnumu pilna.
Drusku vēlāk viņi kļuva par draugiem. Tikai viņai reizēm bija skumji par nogrieztajām olām.
|
meari: Tikai viena doma-raksts veltīts B35,ceru,ka viņš saņemsies un izlasīs to,diena patiešām skaista,cilvēki:) #1 2007-09-12 11:45
perpetuum_mobile: Vispār nav smieklīgi, jūtu līdzi B35, lai kas arī viņš nebūtu :) #3 2007-09-12 12:01
jasmina10: "Katram no mums ir savs uzdevums, un manējais ir audzēt vārdu, nevis vārpu." - šie vārdi pieder R.Ezerai ... un es teiktu, ka tos varētu attiecināt arī uz Tevi.
ļoti skaisti :))) #4 2007-09-12 12:05
cita7: Tiešām labs veltījums;))) #5 2007-09-12 13:34
CELSIM_maaju: vairs nesaprot,kursh ir kursh:DDDDD #7 2007-09-12 18:19
Pārējos 2 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
