|
|
perpetuum_mobile dienasgrāmata
| Piektdiena 10-08-2007 08:08 |
|
5 |
Atkal labs sapnis.
Eju pa pļavu, ar rokām skarot nokaltušo smilgu galvas, pūš viegls un silts vējiņš, ir pievakare un pļavu apspīd jau viegli sārta rietošas saules gaisma. Ir tik viegla sajūta, ka saku domāt, cik gan labi ir tā justies. Gandrīz vai peldi sprīdi virs zemes.
Nākamā doma ir par savu vecumu, un izlemju, ka jūtos kā gados divdesmit septiņos. Šāds spriedelējums izsauc jautrības uzplūdus, un zem kājām ieraugu nekad neredzētas puķes sārtā krāsā, kuru treknās putekšņlapas novietotas uz ziedlapiņām.
Patīkams izbrīns par vēl neredzēto un secinājums, ka neparastais ir uz katra stūra...
|
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
