|
|
perpetuum_mobile dienasgrāmata
| Otrdiena 31-07-2007 09:54 |
|
5 10 |
Agrs rīts, braucu uz Rīgu. Ceļš patukšs, saule spīd acīs. Netālu no Jūrmalas šosejas pa ceļu planē kāds cilvēks, apmēram metru no ceļa malas, krietni uz asfalta. Kā bumbvedējs, kas cenšas ieskrieties pa ciņainu pļavu un nekādi nespēj atrauties no zemes, ar sāniski izstieptu roku kā spārnu.
Nolemju paņemt, jo ir nedaudz garlaicīgi un interese par to, kur tādā agrā rītā var šitā gandrīz pa ceļa vidu doties. Piestājot malā, ar nelielu nožēlu konstatēju, ka viņš ir nedaudz vairāk piedzēries kā izskatījās. Puisietis uz gadiem 20, mēreni sakačājies, labi ģērbies, ar tetovējumu uz kakla. Smaida pa visu seju. Seja draudzīga un glīta, droši vien sievietēm patīk.
Uz Rīgu vajagot, kaut ko runā par Vecrīgu, saprast īsti nevar. Nu labi, pa ceļam, braucam. Seja simetriska, šauri spāniska, ar nelielu bārdiņu.
Auto salons pieplūst ar alus peregara aromātu. Droši vien līdz vēlam vakaram kaut kur plostojuši.
Sāk garas runas ar atvainošanos par uzmācību tik agrā rītā. Uz ko atbildu, ka tad jau nebūtu ņēmis, ja nevēlētos traucēties. Kopīgi pasmejamies. Saruna izvēršas diezgan bezjēdzīga, jo viņš praktiski atkārto to, ko es viņam saku, tikai pārfrāzējot. Nevienas pašas viņa domas, tikai izplūdis un juceklīgs manis teiktā apstiprinājums vai pārfrāzējums. Pusceļā aprauti un neskaidru izteicienu pilni teikumi. Izteikti cenšas piekrist visam, ko saku. Tas nedaudz kaitina. Tomēr jūtos uzjautrināts par bezjēdzīgo, taču patīkamā veidā vesto sarunu. Droši vien tā jārunā ar sievietēm, nekādas dižās saturiskās jēgas, taču lai otrs justos patīkami.
Pusceļā grib, lai piezvanu vārdā nenosauktam cilvēkam uz nezināmu numuru, kuru viņš pazīst. Uzjautrināts ar grūtībām ieskaidroju, ka tas principā nav iespējams.
Izkāpj Rīgā, trolejbusa pieturā, atstājot uz sēdekļa skuju kaudzi, kas izbirušas no apģērba. Varbūt nakti pārlaidis mežā zem priedes.
Ko tikai negadās sastapt...
|
vientuljaa_vilcene: Eu, nevajag apvainot sievietes, tas tā starp citu, neba jau nu mēs visas glupas kā zābaki :P :)))
Tavs ceļabiedrs noteikti bija no tiem, ko dēvē par ``muskuļu daudz, a prātiņa nimā``, kaut gan, tas tikai var būt tāpēc, ka akkohols iepriekšējā dienā bijis par daudz :) labi, ka vismaz nedevi mobilo, lai viņš kkur zvana, a mazums kas un vispār, ar tādiem subjektiem vajag būt īpaši uzmanīgam :) #1 2007-07-31 10:02
Eskupads: Labrīt.
Zini, mobil, tas patiešām tā arī varētu būt, jo....mēs ne vienmēr klausamies un runājam par kaut ko diži nopietnu, sakarīgu utt.. mēs klausamies pašā runas veidā, skaņas tembrā.. , es reizēm arī lūdzu - nu padūdo par kaut ko , da vienalga par kaut ko.... tas ieaijā, nomierina, atslābina .. nu tā dūdošana NE PAR KO :-)))) #2 2007-07-31 10:07
silvite: ...un vispār labu darbu izdarīji!!!:) #3 2007-07-31 10:09
jasmina10: ...ne tik patīkamu, bet svētīgu ...:) #4 2007-07-31 10:16
perpetuum_mobile: Lielākais vairums cilvēku nav ļauni. Daži varbūt ir neapdomīgi. Šitais subjekts bija gandrīz inteliģents, vai ceļā uz inteliģenci :)) #5 2007-07-31 10:19
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
