|
|
perpetuum_mobile dienasgrāmata
| Svētdiena 29-07-2007 23:36 |
|
14 11 |
Gāja pa ceļu vāvere. Mīksta un mīļa, pati par sevi nevarēja vien beigt priecāties. Jaatzīst, vāverē bija kaut kas dīvaini pievilcīgs, tāds maiga un mežonīga zvēriņa mīļums.
Nāca pretīm ezītis. Pelēks un uzmanīgs. Paskatījās uz vāveri un tūlīt novērsās. Vāvere, kaut arī ezītim dikti patika, tomēr bija bīstama. Ezis to neprata izskaidrot, taču baidījās no vāveres iespējamās kritikas par viņa adatām, viņa vienīgā lepnuma. Klusi noburkšķējis "Čau", neapstājies devās tālāk. Vāvere jau sen bija pārstājusi ievērot ezi, uz nokaltušo lapu fona viņš nebija pamanāms.
No aizmugures pieskrēja zaķis. Vāvere zaķim jau sen patika, tāpēc viņš izmisīgi centās pievērst vāveres uzmanību ar pļāpāšanu. Savukārt vāverei tas nepatika, jo cik tad var klausīties, gribas arī pašai ko pateikt. Kaut arī par pretīgu zaķi nosaukt nevarēja, viņa centās no zaķa atkratīties, atbildot īsi un neitrāli. Zaķim pēc kāda laika drusku sametās kauns un viņš atšuvās. Ne jau kauna dēļ, bet gan lapsas nobaidīts.
Lapsa jau sen gribēja dabūt vāveri, tādas sportiskas intereses vadīta, jo citādi jēgas no viņas nebija - kažoks gandrīz kā pašai, un gaļas arī nekādas. Vāvere no lapsas nebijās, jo uzskatīja, ka vienmēr paspēs uzlekt kokā. Lapsa bija interesanta, jo vairāk klausījās, kā runāja, un zināja arī vienu otru piparotu joku, kas vāveres ausīm bija sevišķi tīkami, kaut arī izlikās, ka nesaprot.
Tā nu lapsa nesteidzīgi nāca un gaidīja, kad vāvere sveicinās. Ja nesveicinās, atliksim medības uz vēlāku laiku, vai nu vāveru trūkst.
Vāvere nenocietās un uzsauca "Čau!". Lapsa iepauzēja un garlaikoti noteica: "Nu kas uz sirds, kuplaste?"
Vāverei pavērās runas slūžas un sākās tarkšķēšana. Lapsa vairākas reizes jau gribēja vāveri pasūtīt, taču novaldījās un tikai uzdeva uzvedinošus jautājumus, lēnām virzot sarunu uz zobārstniecības pusi. Beidzot radās izdevība palūgt vāverei paskatīties lapsas mutē, vai tur plombes labi turās. Tikko vāvere ieskatījās, tā lapsa aizvēra muti.
Medību prieks bija mērens. Vāvere tomēr bija pārāk viegli noķerama. Tā nu lapsa paviļāja vāveri pa muti, piesiekalodama visu pūkaino kažoku, tomēr sargādamās to sakost. Vāvere kļuva gluma un interesanti slīdēja gar zobiem un aukslējām.
Droši vien būs interesantak, ja vāvere mācīsies no savām kļūdām, nākošreiz būs interesantāk ķert. Manāmi apmulsušo un slideno vāveri lapsa izspļāva un devās meklēt nākamo.
Vāvere pamazām sakopās un nosprieda, ka nemaz tik traka tā slidināšanās nebija, pat patīkami satrucoša. Vismaz kaut kas savādāks. Būs, ko citām vāverēm pastāstīt. |
forele: nu oho kas oho... #1 2007-07-29 23:45
sonex: Riktiigi laps :))) #2 2007-07-29 23:46
forele: vai ne? :) #3 2007-07-29 23:48
rozazilonis: Lai lapsa labaak meegina kert viinogas #4 2007-07-29 23:53
5aveenija: Nu taa bildee redzamaa nav ne miiksta, ne miilja! Peec mezhonja izskataas! Es taadu ieraudziidama, saaktu bljaut un muktu prom ko kaajas nes! :/
bet staastinjsh forsh un moraale .... :)) arii ... #5 2007-07-29 23:54
Pārējos 7 komentārus var lasīt tikai oHo.lv reģistrētie lietotāji.
Tavs komentārs
Komentārus var pievienot tikai reģistrēti lietotāji.
|
