Dienasgrāmatas (blogi)

atigila: maziņi ,bet sirds siltums un varēšana liela :))

dzilna: Pašas vien jau audzinām tos mazos puikas.Bet tik un tā pienāk brīdis,kad viņi grib darīt/nedarīt tāpat,kā VISI.Bet VISI jau nenes maisiņus,somas,meitenes...
Vecāku un bērnu,arī vecvecāku un mazbērnu starpā pastāvošajai mīlestībai ir liela priekšrocība-tā pastāv bez nosacījumiem,par to vien,ka mēs viens otram esam.:))

pidulis: Kā teica mans draugs Aivars, lieta ir nopietnāka nekā tu domā! Gadu desmitos padomija ir centusies sagraut paaudžu pārmantojamību un nostādīt bērnus pret vecākiem un kur nu vēl pret vecvecākiem! Tagad mēs kožam pirkstos. Ar bamu un dņeprogesu un visām nolādētajām ceļinām valsts apzināti dzina ķīli starp bērniem un vecākiem, un vecvecākiem. Tagad šo ķīli vēl dziļāk dzen dzīšanās pēc naudas un novēlotās labklājības. Vecākiem nav laika domāt par bērniem, bet, lūk, tādas labestīgas vecmāmiņas ne jau katrā ģimenē ir sastopamas. Nezinu, vai ir jēga to visu turpināt, jūs jau paši saprotat, ko es domāju. Es ceļu roku par labām vecmāmiņām!

hazel: ehh, es vienmēr par tieši to pašu - katrreiz smaids pats savelkas sejā, kad tāds mazulis pilnā nopietnībā aiz rokas ved parādīt svarīgo gliemezi vai arī ar milzu rūpību, kad apsmērētas visas paša pumpas, cītīgi zieķē uz Taviem pušumiem priežu ziedi.. :)