Dienasgrāmatas (blogi)

     Zvejniece

Stāv slaika zvejnieku meita

Uz krasta kur priedes snauž,

Un matu cirtas un krūtis

Lēns jūras vējiņš tai glauž.

Tai mīļākais nogrimis jūrā,

Jauns zvejnieks-brašš un cēls:

Tā atnāk viena te sērot

Pēc viņa, kad vakars vēls.

Man dīvainas mostas jūtas:

Es vēlētos zvejnieks būt

Kas nogrimis dziļi jūrā--

Pēc manis tā ilgas lai jūt...

  /  A. Saulietis /