|
Nevajag...
Kāpēc dedz man ceļā mazu uguntiņu?
Tā jau nav liesma, tā jau gandrīz dziest,
Vai tu tiešām tici, ka es katrā ziņā
Nākšu pie šīm plēnēm sildīties?
Tad jau vajadzētu manu sapņu mežos
Visus baltos bērzus malkas šķilās cirst,
Lai šī uguntiņa, vāru gaismu dvešot,
Elpas uzpūtienā nenomirst.
Iztālēm jau redzu sīkus, palsus pelnus,
Sīvu dūmu grīstes manos plakstos kož,
Nevajag man liesmas, kuru sedz ar delnu,
Kas ar spožu blāzmu neapjož.
Nē! Es prasu sauli,kuras lielā gaisma
Manos ceļos spētu staru straumes liet,
Kuru izdzēst nevar arī vētras baisma,
Kura visu mūžu nenoriet.
Sauli, kurai pašai nevajag ne nieka,
Kuras gaišam spēkam it nekas nav smags,
Kura nespēj sadegt starošanas priekā,
Bet, ja saules nav, tad nevajag.
/ Ā. Elksne /
|
