|
Mīkla
Man dzīve vienkārša un viegla šķita-
Kā skaida peldēju, kurp straume nes.
Un jautājumu rodas cits pēc cita
Un jāatrod uz visiem atbildes.
Tās paslēpuši daudzi nezināmie.
Nav burvju vārdu:,,Sezam, atveries!",,
Lai pateiktu, kā jādzīvo un jāmīl,
Ne vienreiz nākas pievilties un ciest.
Vairs nevaru kā skaida akli peldēt,
Ir vienreiz krūts pret vilni jāpagriež,
Lai vētras plucina, svilina un dzeldē,
Lai bargi pārbauda un tiesu spriež.
Man jāzin ir, kad neliecos, kad lūztu.
Kad atsaucību daudzās sirdīs gūstu,
Kad palieku pat paša nesaprasts...
Ik brīdi dzīve pārveido un maina
It visu to, ko sirds un domas zin.
Un vienmēr paliek mīkla brīnumaina,
Bet man šī mīkla - tomēr jāatmin.
/J. Simbārdis / |
