Dienasgrāmatas (blogi)

      Gadi

Gadi, kādēļ jūs pinat man matos

Smalkas sidraba stīgas?

Vai jūs cerat, ka sirds par šo balvu jums atdos

Savas nemiera tvīkas?

Es vēl negribu mijkrēšļa ganībās ganīt

Atmiņu gaistošos pulkus,

Vēl jau rītausmas nāks, vēl tās modinās mani

Ar visspožāko saulstaru spulgu.

Vēl man jūra pie kājām putu šļakatas klās,

Saucot plašumā savā,

Un ar robainām smailēm kalngali mās,

Neļaus palikt man rāmajās gravās.

Velti , gadi, jūs prasāt, lai sirds mana klus,

Lai tā atdod jums nemiera tvīkas:

Vēl vislabākās dziesmas man dvēselē dus,

Trīc vēl neskartas skaņākās stīgas.

  / Ā. Elksne /