|
Nepaej garām
Nepaej garām vīstošam ziedam,
Dievišķo valgmi kas lūdzoši sauc.
Saujā sniedz veldzi ziedlapu briedam,
Mūžīgai dailei ziedēt lai ļauts.
Nepaej garām aizlauztam zaram,
Ar sirdsbalsi savējo skaidrībā tiec.
Pacel to pretī dzīvības staram
Un sūrstošai rētai pārsēju liec.
Nepaej garām salkušam bērnam,
Riecienam roku pretim kas sniedz.
Ieklausies lūdzēja likteņa stāstā,
Pēc māmiņas glāsta dvēsele kliedz.
Nepaej garām briestošām druvām,
Paveries rudzpuķes zilajās acīs.
Medainu saldmi uz ziedlapu lūpām,
Dāsnumam tavam paldies tās sacīs.
/ Aļģirts Daukša / |