|
Es esmu sieviete
Es gribu, lai arvienu
Man tavas acis spīd.
Es gribu katru dienu
Tur ausmu saskatīt.
Es gribu savas rokas
Ap taviem pleciem kļaut,
Zem ziedu pilna koka,
Zem zvaigznēm tevi skaut.
Es gribu lai top būtne,
Kas būtu tu un es,
Lai dzīvību kā sūtne
Tā mūžos tālāk nes.
Lai viņa dzīvot spētu
Zem miera saules tās,
To dienu saredzētu,
Ko nakts vairs neaizklās.
Es negribu tik tevī
Un savā laimē grimt,
Bet visā, ko man devi,
Es gribu jauna dzimt:
Caur apskāvienu ciešu,
Caur tavu skūpstu just-
Ar tevi kopā iešu
Nu mīlēt cilvēkus.
Un aptvert visu dzīvi,
Tai visu spēku dot,
Vien mīlu, gaismu, brīvi
No sevis izstarot.
/ E. Zālīte /
|
