Dienasgrāmatas (blogi)

Krusts laistās kalna galā

Un tālu starus met;

Uz brīnišķīgo kalnu

Mazs ērkšķu celiņš ved.

Šis celiņš šaurs, un tomēr

Tik daudzi staigā to

Un starojošo krustu

Kā laimi uzlūko.

Vai arī tavas ilgas

Šie gaismas stari sauc?

Vai arī tavas gaitas

Uz krusta kalnu trauc?

Vai ērkšķi tevi baida?

Kungs galvā nesa tos,

Tie mūžībā arvienu

Vēl gaismu izstaros.

Cik ilgi vairs šie stari

No krusta kalna līs?

Ir laimīgs tas, kas ceļu

Jau turpu atradis!

Es atradu šo ceļu,

Sirds ticībā man dzied,

Ka ceļš uz debess mājām

Šim kalnam pāri iet.

/ Elvīra Vankina /