Dienasgrāmatas (blogi)

    Pie vakara vārtiem

Man nav citu atmiņu -

Tās es izdzēšu. Vien tavu gaišo matu

Vieglais putenis nobirst uz mana vaiga,

Uz krūtīm. Un tavu vārdu atbalsis

Pa maniem tukšajiem pagalmiem staigā.

No tiem kā svētvakarā izslaucīts viss.

Esmu tikai es pati,

Un tava ēna pieliekusies maiga,

Tavs tālumu skatiens

It kā laimīgs, it kā sērs.

Jau vakarsaules spožums dzisis -

Kāpēc dienai tā aiziet ļāvu?

Kāpēc vienmēr pie vārtiem stāvi ?

Bet varbūt tur māj tikai baltais, vientuļais bērzs ?

/ M. Kempe /