|
Draugam apīnim
Trako, ārdies tā, lai putas nošalc,
Tevī zemes reibums aizdedzies.
Dzirdiet - lepna, pārgalvīga, droša
Jaunība tur ieslodzīta briest.
/A. Mališko/
Pāri žogiem esi galvu cēlis,-
Tavās krūtīs taču ilgas briest;
Zemes spēku, apīn, dzīslās smēlis,
Gribi arī sauli
Padzerties.
Tādēļ droši , celies, nenokalsti,
Tikai saules gaismā ziedēt var ;
Tomēr kārtis neaug, neaug balsti,
Bet par izaugšanu -
Tevi bar.
Tikai kārtīm palīdzību nelūdz,
Kārtīm nepatīk, ka citi aug, -
Varbūt nesapratīs, varbūt melos,
Taču tevi lamāt
Nepārtrauks.
Tādēļ nemeklē tu sausās kārtis,
Zaļie koki tavi draugi kļūs;
Kaut vai mucā iedzīts, tomēr ārdies,
Saules ilgas vienmēr
Dzīvas būs.
Zemes rūgtumu tu pārvērt spēkā,
Lai tas nesapel un nesaskābst;
Vari sadegt cīņu ugunsgrēkā,
Taču tavas saknes
Zeme glābs.
Saknes, saknes; saknes - uzvarošās;
Ja nav sakņu - kārtīs pārvērties !
Dzirdi, apin: pārgalvīga , droša -
Zemes saule
Tevī briest !
/ J. Plotnieks / |
