|
Bet, ja tu vēlies zināt...
Nē, es nerunāšu ar Tevi,
vārdi nav diezgan droši,
Pat vismīļākie, pat vislabākie
tomēr ir izgaistoši.
Bet, ja tu vēlies zināt,
ko es tev gribēju sacīt
Toreiz, kad kremtošas šaubas
tumšas tev darīja acis,
Paskaties tad uz jūru,
cik tā dziļa un plaša,
Kādu mierīgu spēku
viļņi pēc vētras dvašo.
Bet , ja tu vēlies zināt,
ko es tev gribēju sacīt
Toreiz, kad ciešanu ēnas
gulēja tev zem acīm,
Paskaties tad uz pūpoliem,
cik tie glāsmaini maigi,
Kā viņi pieglauž pie zara
savu samtaino vaigu.
Bet , ja tu vēlies zināt,
ko es tev gribēju sacīt
Toreiz, kad, aizdomu sadzelts,
tu skatījies manās acīs,
Paskaties tad uz sniegu,
kas tikko no debesīm kritis
Pa kuru neviens vēl nav braucis,
pa kuru neviens vēl nav bridis.
Bet, ja tu vēlies zināt,
ko es tev gribēju sacīt
Toreiz, kad, taisnību slēpdams,
no manis tu novērsi acis,
Paskaties tad, kā putns
nošauts krīt lejup no zara
Un paņem uz mūžu sev līdzi,
dziesmu par pavasari.
/ Ā. Elksne / |
