Dienasgrāmatas (blogi)

Brauciens naktī

Visu nakti mēness lēja

Pār mums staru sudrabu.

Visu nakti zirgi skrēja,

Braucām divi - es un tu.

Ceļš bezgala - lauki , meži,

Egles sniega cepurēs,

Lai gan dzīvē bijām sveši,

Tuvi jutāmies nu mēs.

Varbūt tā ir mīlas kvēle,

Kas vēl piepildīties cer.

Ai cik skaista ir šī spēle -

Roka roku glauž un tver!

Taka baltā, sniegos tītā,

Kaut nekad tā nebeigtos!

Tev es , svešā , neskūpstītā,

Par šo nakti pateicos .

 / A. Balodis /