Dienasgrāmatas (blogi)

Sarkanais lakats

Varbūt es nemīlu neviena,

Varbūt man sirdī tikai klajs,

Pār kuru nokrita tai dienā

Tavs lakats ogļu sarkanais.

Kā kamīnā , ko ūdens skāris

Un kas vairs nespēj liesmas laist,

Tumšs izdziestošu ogļu pāris,

Varbūt tik manās acīs kaist.

Varbūt tā ir tik ogle veca,

Kas manī mūžam nebeidz tvīkt

Kopš dienas tās, kad tev no pleca

Bij ogļkvēlajam zīdam slīgt.

/  V,. Grīviņš   /