|
Ziemas dārzs
Nu baltais sniegs ir visam pāri klājies.
Tik auksts un balts, un ļoti ļoti tīrs.
Diez kā zem sniega maniem ziediem klājas,
Vai nebūs grūti pavasari sagaidīt ?
Vai baltā villainīte spēs tiem sirdis sildīt,
Lai pavasarī varētu tie atkal plaukt ?
Vai varbūt jāiet man tiem segu taisīt
Un jāsteidz glābt no ziemas aukstuma ?
Bet tikmēr sniegs krīt lielām baltām pārslām
Kas saules gaismā sidrabaini mirdz,
Es apstājos, jo nedrīkstu iet tālāk
Un sidrabaino segu kājām samīdīt.
Nu guļ zem sniega mani rožu dārzi.
Zem sniega segas paslēpies it viss,
Un manas acis kavējas pie loga,
Kur rītos rūtīs leduspuķes viz.
/ S. Rēfelde / |
